Asinsreces mehānisms dzīvībai ir vitāli svarīgs. Ja asinsvads tiek bojāts traumu dēļ, normāls asinsreces mehānisms nodrošina, ka asins zudums būs ierobežots. Turklāt asins receklis, kas veidojas traumas vietā, nodrošina ķermeņa pirmo soli ceļā uz traumas dziedināšanu.
Tomēr, ja tas nenozīmē asins recekļu veidošanos, nopietnas problēmas var rasties, jo trombs var nopietni bojāt orgānu, ko bloķētais kuģis piegādā (vai iztukšo).
Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi diagnosticēt iespējamo asins recekļu veidošanos, izmantojot gan laboratorijas, gan attēlveidošanas testu.
Kad diagnosticēt asins recekli
Bieži ir svarīgi diagnosticēt trombu vai embolu, divu veidu asins recekļu klātbūtni un atrašanās vietu, jo katrai no tām ir liels audu bojājumu potenciāls. Precīzas diagnozes noteikšana ir izšķiroša, lai izveidotu visefektīvāko terapiju.
Bieži sastopamie slimības apstākļi, kas ļoti bieži ir saistīti ar trombu vai emboliju, ir: insults, ko visbiežāk izraisa tromboze vienā no artērijām, kas piegādā smadzenēs, vai embolu, kas ceļo smadzenēs (visbiežāk no sirds).
- Sirdslēkme, kas gandrīz vienmēr ir saistīta ar aterosklerotiskās plāksnes pārrāvumu, kas izraisa trombu veidošanos koronāro artērijā.
- dziļo vēnu tromboze (DVT), trombs, kas veidojas vienā no galvenajām kājas, augšstilba vai iegurņa vēnām.
- Plaušu embolija – asins receklis, kas ceļo plaušās, parasti no dziļo vēnu trombozes.
- Citus traucējumus, tai skaitā smagas vēnas trombozi, kas izvadīta no aknas (portveida vēnas tromboze), vēnas tromboze, kas izvadīta no nierēm (nieru vēnu tromboze), un trombu embolizācija uz roku vai kāju.
- Ja rodas kāds no šiem nosacījumiem, pirms efektīvas ārstēšanas var ievadīt, ir svarīgi parādīt pamatotu šaubu par to, ka asins receklis faktiski izraisa šo problēmu.
Lab Testi
Lab testus asins recekļa diagnosticēšanai var pārbaudīt neparastu aktivitāti un piedāvāt pavedienus, kas palīdzēs jūsu fiziskajai sašaurināt diagnozi.
D-Dimeras asins analīzes.
D-dimēra asins analīzes atklāj, vai nesen ir bijusi nevēlama aktivitāte asinsrites rajonā. Šis tests ir visnoderīgākais, lai palīdzētu ārstiem noskaidrot viņu aizdomas, ka ir notikusi DVT vai plaušu embolija.
Sirds biomarķeri
Sirds biomarķerus izmanto, lai diagnosticētu sirdslēkmi. Šie asins analīzes nav stingri diagnosticētas asins recekļi; Drīzāk tie atklāj, vai ir bijuši sirds muskuļu bojājumi, ko gandrīz vienmēr izraisa plosīta koronāro artēriju plāksne, kā arī sekojošais trombozes veidošanās.
attēlveidošanas testi
Jūsu ārsts pasūtīs attēlu pārbaudes testus, kurus viņš vai viņa uzskata par vajadzīgiem pareizas diagnostikas veikšanai. Jautājiet savam ārstam, kāds būs testa rezultāts, un pārliecinieties, vai ir radušās visas bažas par šo procedūru.
kompresijas ultraskaņa
kompresijas ultraskaņas tests ir neinvazīvs tests, ko var veikt pie gultas, kas bieži vien ir ļoti noderīgs, diagnosticējot DVT.
V / Q skenēšana
Ventilācijas perfūzijas skenēšana (V / Q skenēšana) ir tests ar radioaktīvu krāsvielu, lai pārbaudītu asins plūsmu plaušās, lai noteiktu, vai plaušu asinsvads ir bloķēts ar plaušu embolu.
CT Scan
CT skenēšana ir datorizēta rentgena tehnika, kas var parādīt iespaidīgu anatomisko detaļu daudzumu. CT skenēšana ir īpaši noderīga, lai apstiprinātu, ka insults ir izraisījis embolu vai trombu, un bieži tas ir pirmais tests, ko izmanto, lai diagnosticētu insultu. CT skenēšana arī var būt diezgan noderīga, lai apstiprinātu plaušu embolu.
MRI skenēšana
Tāpat kā ar CT skenēšanu, var izmantot arī MRI skenēšanu, lai noteiktu asinsvados sastopamos asinsķermenīšus. Šie testi ir loģistiski grūtāk izpildāmi nekā DT skenēšana, tādēļ, kad laiks ir būtisks, bieži tiek izmantoti CT skenējumi.
Angiogrāfija vai Venogrāfija
Tās ir kateterizācijas metodes, kurās krāsvielu injicē asinsvadā, kur ir aizdomas par trombu, un trombu noteikšanai izmanto rentgena starus.
Plaušu angiogrāfiju var izmantot, lai diagnosticētu plaušu embolu; venogrāfija, lai diagnosticētu DVT. Pateicoties CT skenēšanas un MRI skenēšanas pieejamībai, šie invazīvie testi diagnozei ir vajadzīgi daudz retāk nekā agrāk, lai diagnosticētu trombu vai embolu. ✓ Ehokardiogrāfija ✓ Ehokardiogrammas bieži lieto pacientiem, kam ir bijusi embolija, kas ietekmē artēriju, īpaši cilvēkiem ar embolijas traucējumiem. Lai iekļūtu artērijā, gandrīz katrā gadījumā embolija būs vai nu no sirds vai ceļa caur sirdi. ✓ Ehokardiogramma var atklāt trombu, kas ir izveidojies sirdī (parasti kreisajam atriam cilvēkam ar priekškambaru mirdzēšanu vai kreisā kambara cilvēkiem ar smagu dilatēto kardiomiopātiju). Ehokardiogramma var arī konstatēt sirds problēmas, kas var ļaut embolim šķērsot sirdi, piemēram, patentētu ovate.
