Cilvēki ar atopisko dermatītu ir vairāk pakļauti ādas, it īpaši vīrusu, baktēriju un sēnīšu veida infekcijām. Tiem, kam ir stāvoklis, imūnsistēma ir vairāk vērsta uz alerģijām nekā cīņa ar infekcijām. Tas nozīmē, ka ādai ir mazāk infekcijas izraisošu ķimikāliju, kas dod dažādas baktērijas, īpaši Staphylococcus aureus,vieglāku nošaušanu kolonizācijā.
Baktērijas kolonizācija
Kolonizācija un infekcija ar Staphylococcus aureus izraisa dažādas problēmas cilvēkiem ar atopisko dermatītu. Šī baktērija ne tikai izraisa ādas infekcijas, piemēram, impetigo, bet arī rada baktēriju toksīnus, ar kuriem daudzi cilvēki ar atopisko dermatītu ir alerģiski. Šie baktēriju toksīni var pastiprināt ekzēmu, bet ārstēšana ar antibiotikām var uzlabot simptomus cilvēkiem ar baktēriju kolonizāciju, pat ja nav redzamas ādas infekcijas.
sēnīšu infekcijas
Sēnīšu infekcijas, piemēram, cinea un rauga infekcijas, arī biežāk sastopamas cilvēkiem ar atopisko dermatītu. Tas var būt daļēji saistīts ar lokālu steroīdu lietošanu, kas var nomākt ādas imūnsistēmu.
Tomēr tas var būt arī tādēļ, ka cilvēkiem, kuriem ir atopiskais dermatīts, nav īpašu infekcijas izraisošu ķīmisku vielu. Sēnīšu infekcijas ārstēšana var uzlabot atopiskā dermatīta simptomus.
Vīrusu infekcijas
Vīrusu infekcijas ir biežāk sastopamas arī cilvēkiem ar atopisko dermatītu. Šīs infekcijas var būt noteiktas ādas vietās, piemēram, ir ar herpes infekcijām un molluscum contagiosum. Viņi var arī iesaistīt visu ķermeni, kā tas ir redzams ar herpesuma ekzēmu.
Cilvēkiem ar atopisko dermatītu un smagām herpes infekcijām var būt nepieciešami orāli vai intravenozi pretvīrusu medikamenti šo infekciju ārstēšanai.
Arī tie, kuriem ir atopiska āda, arī ir jutīgāki pret infekciju, jo tiek apdraudēta atopiskā ādas barjeru funkcija. Tas nozīmē, ka pati slimība izraisa ādas bojājumus, kur var inficēties mikroorganismi.
